Pasauli pārņem tendence dažādās jomās ieviest tīkla principu. Neatkarīgi no tā, vai izmantojam tiešsaistes vai autonomas ierīces, – ikviens no mums uztur daudzus un dažādus sakarus ar citiem. Lai arī daži savienojumi nav pārāk spēcīgi, gandrīz visi ir digitalizēti. Arvien biežāk sastopamas arī viedierīces, kas ir savienotas un savstarpēji sazinās cita ar citu ar interneta starpniecību. Katrā dzīves jomā – gan profesionālajā, gan personīgajā – tās ir savstarpēji saistītas un viedas.
Tehnoloģijas:
Digitalizācija – viss, ko var digitalizēt, tiek digitalizēts
Lietu internets – saziņas iespēju palielināšana starp ierīcēm
Lielie dati – inteliģenta analīze rada jaunas perspektīvas un biznesa modeļus
E-komercija un mobilā komercija – pieaugošs pieprasījums pēc tūlītējas piegādes
SoLoMo (sociālais, lokālais, mobilais) – sadarbības, lokālo un mobilo tehnoloģiju konverģence
Pārdošanas iespēju pārvaldība – būtiska katram uzņēmumam
Digitālā nauda – arvien vairāk „paralēlo valūtu” (piemēram, bitkoins)
Mūsdienu procesu piemēri:
Tirgus sektori un pat veseli tirgi saplūst, radot jaunas ekosistēmas. Uzņēmumi kļūst par atvērtiem vērtību radīšanas tīkliem.
Pieaugošās individualizācijas un vientuļo cilvēku skaita dēļ cilvēki arvien biežāk meklē kontaktu ar citām pagaidu kopienām, balstoties uz kādu noteiktu jomu. Arvien svarīgāka kļūst kopienas domāšana un „kluba mentalitāte”.
Savienojamība un digitalizācija nav atdalāmi jēdzieni. Pieaugošā digitalizācija rada jaunas saskarnes, virsmas un darbības koncepcijas. Darbs, komunikācija un kopdzīve pastāvīgi attīstās.
Saikne starp viedām valkājamām ierīcēm un patēriņa precēm, ko papildina prognozēšanas programmatūra, ļauj uzņēmumiem vieglāk noteikt cilvēka individuālās vajadzības un piedāvāt konkrētajai situācijai pielāgotus produktus un pakalpojumus. Tas ietekmē plašu nozaru un piegādes ķēžu spektru.
Analogie vērtības radīšanas procesi, pieredze, produkti un pakalpojumi kļūst arvien digitalizētāki. Uzplaukst jauni uzņēmējdarbības modeļi. Teju ik dienu tiek dibināti jauni sociālo mediju uzņēmumi. E-komercija strauji iegūst tirgus daļas.
Draudzības veidošana, konsultācijas un pārdošana arvien vairāk notiek tiešsaistē. Tiešsaistes tīkli un tematiskas kopienas saziņā ar klientiem kļūst arvien svarīgākas.
Progresīvā globalizācija izceļas ar pastāvīgu dažādu tirgu integrāciju un internacionalizāciju, kā arī tās pieaugošo ietekmi uz sabiedrību, sākot no izglītības sistēmas līdz privātajai sfērai un attiecībām.
Procesi:
Eksporta pieaugums un jaunattīstības valstu arvien lielākā iesaiste pasaules tirdzniecībā un ekonomikas izaugsmē. Strauji augošajās valstīs (BRIC, Next Eleven), kā arī Centrālajā un Austrumeiropā veidojas jauna vidusšķira.
Esošā „vidusšķira” industriālajās valstīs samazinās. Sociālās sistēmas cieš no pieaugoša spiediena, un palielinās superbagātnieku skaits, kuru bagātība arvien pieaug.
Visam, ko var automatizēt, tiek pārbaudīts potenciāls un rentabilitāte. Mašīnas pakāpeniski aizvieto cilvēkus monotonu vai nogurdinošu darbību veikšanā. Cilvēku atbildība mainās. Darbs kļūst fiziski vieglāks, un nemateriālās vērtības pakāpeniski aizstāj materiālās.
Pieaugošā globalizācija rada lielāku reģionalizāciju. Reģionālie produkti kļūst par nozīmīgiem vērtības radīšanas faktoriem.
Robežas starp dažādām kultūrām kļūst arvien neskaidrākas.• Robežas starp dažādām kultūrām kļūst arvien neskaidrākas.
Valstu, Eiropas un starptautiskie likumi un noteikumi kļūst arvien koordinētāki, tādējādi radot nepieciešamību obligāti iesaistīties globālajā konkurencē.
Papildus cilvēku, preču un informācijas pārnešanai jēdziens „mobilitāte” ietver arī pieaugošu prāta elastīgumu attiecībā uz tādiem jautājumiem kā karjeras izvēle, dzīves etapu maiņa un mūžizglītība. Telpiskā un kognitīvā elastība kļūs par pamatprasībām, konkurējot ar mašīnām un tiecoties iegūt labi apmaksātu darbu daudzās nākotnes karjeras jomās.
Procesi:
Uzņēmumu un darbinieku konkurētspēja globalizētā pasaulē ir pamatā atkarīga no mobilitātes. Globalizētās korporatīvās struktūras kļūst arvien elastīgākas un „iekļaujošākas”.
Cilvēkiem ir vajadzīga mobilitāte visu diennakti. Piemēram, metro Vīnē darbojas 24 stundas diennaktī. Priekšroka tiek dota jauniem ar mobilitāti saistītiem produktiem un biznesa modeļiem, piemēram, automašīnu koplietošanai. Automašīnu koplietošanas lietotāju skaits Eiropā palielināsies no 0,7 miljoniem 2011. gadā līdz 15 miljoniem 2020. gadā.
Lielāka mobilitāte arī rada lielāku vides piesārņojumu, tādēļ ir nepieciešams izstrādāt jaunas, ilgtspējīgas dzinējspēku tehnoloģijas.
Tiekšanās pēc mājas sajūtas, stabilitāte, klusums un patiesa tuvība ir tendences, kas stājas pretī mobilitātei. Koordinācija un komunikācija kļūs ievērojami intensīvāka, jo arvien vairāk darbinieku sadarbosies projektos no dažādām vietām. Rezultātā „uzmanība” kļūs par stabilizējošu spēku.
Industriālās pasaules pāreja uz „zināšanu sabiedrību”, kas balstās uz nemateriālas vērtības radīšanu, novedīs pie korporatīvo struktūru un darba devēju attieksmes maiņas. Nodarbinātība pakalpojumu, informācijas un radošajās sfērās kļūs par galveno faktoru pasaules ekonomikā. Procesi, pieredze un idejas kļūs arvien svarīgākas. Robežas starp privāto dzīvi un profesionālo dzīvi kļūs arvien neizteiktākas. Arī štata darbinieki savā darbā vēlēsies lielāku neatkarību.
Procesi:
Zināšanu jomas darbinieki, uzņēmēji un nākotnes bagātnieki veidos radošo klasi. Viņi ir hedonistiski, bauda „jauno greznību”, un viņu ģimenes ir pasaules pilsoņi, kas vienlaikus jūtas saistīti ar savu reģionu.
Radošā klase novērtē izcilu sniegumu, kvalitatīvu darbu, progresīvas tehnoloģijas, pārredzamību, ilgtspējību, draudzību, pašoptimizāciju un dzīves kvalitāti. Viņi no jauna definē darbu, pieprasot elastīgus darba laika modeļus, lielāku autonomiju un pašrealizācijas iespējas. CV kļūst par „multigrāfijām”, vienlaikus izstāstot dzīvesstāstu.
Par standartu kļūst mobils, no atrašanās vietas neatkarīgs darbs, kas ļauj vislabāk attīstīt savu radošumu, kā arī labs darba un privātās dzīves līdzsvars. Tikai tie uzņēmumi, kas pozicionē sevi kā pievilcīgu darba devēju, nodrošinot elastīgu darba laiku, atvaļinājumu, ievēro darba un privātās dzīves līdzsvara principus un piedāvā jēgpilnu darbu, varēs piesaistīt un paturēt visspilgtākos talantus.
Neoekoloģija ir vairāk nekā tikai dabas aizsardzība vai pretošanās ietekmei, ko rada lielā rūpniecība. Visas jomas raksturo ilgtspējība un efektivitāte, un tiek apvienota ekonomika, ekoloģija un sociālā atbildība. Arvien vairāk patērētāju izvēlas „labus” zīmolus un uzņēmumus, kas piedāvā vairāk nekā tikai produktu. Šie uzņēmumi sola sniegt būtisku ieguldījumu savu klientu, darbinieku un visas sabiedrības dzīvē.
Procesi:
Lai uzņēmums spētu darboties veiksmīgi, vides aizsardzība, labi darba apstākļi un vienlīdzīgas izaugsmes iespējas ir neatņemami tā darbības aspekti. Par „labiem uzņēmumiem” uzskatāmi tie, kas aktīvi ieņem atbildīgu lomu sabiedrībā.
Iepērkoties klienti arvien biežāk vērtē produktu un zīmolu ētiskos un ekoloģiskos aspektus.
Patēriņa kults, kas atspoguļojas mūsdienu kafijas, tējas, apģērbu un pārtikas kultūrās, aizstās klasiskās statusa un luksusa preces.
Produktu izstrādes laikā uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš ražošanas ilgtspējībai. Ilgtspējībai kā pievienotajai vērtībai un centrālajam elementam reklāmas kampaņās ir arvien lielāka nozīme.
Vairāk nekā 100 gadu sabiedrību raksturo virzība uz lielāku autonomiju un pašnoteikšanos, un vienlaikus norit klasisko hierarhijas modeļu noriets. Cilvēki veido un parāda savu identitāti un personību caur patēriņu un jaunu savstarpējo kontaktu meklējumiem. Svarīgi dzīves lēmumi tiek atlikti, lai pēc iespējas ilgāk saglabātu vairāk iespēju.
Tehnoloģijas:
Fabbing – produktu individuāla izgatavošana, izmantojot 3D printerus
Ātrā ražošana – profesionālu 3D printeru izmantošana pielāgotu produktu ražošanai
Procesi:
Tradicionālais dzīvesveids mainās, un to ietekmē pieaugošā vēlme pēc personīgās un „reālās dzīves” – nepieciešamība pašrealizēties. Darbavietas maiņa, dzīvesvietas maiņa, partneru maiņa – biogrāfijas mūsdienās veido neskaitāmi nobeigumi un atkal jauni sākumi.
Cilvēki izmanto internetu kā platformu sevis attēlošanai un personiskā satura publicēšanai. Tiek veidots arvien vairāk do-it-yourself (izdari pats) tīmekļa vietņu, kas akcentē vēlmi pēc unikāli izstrādātām ikdienā lietojamām precēm.
Brīvi izvēlēta biedrošanās, piemēram, draugi un tematiskas kopienas, aizstāj tradicionālo ģimeni.
Komerciālais potenciāls ir personalizētu produktu un pakalpojumu izstrāde, balstoties uz moduļu koncepcijām.
